SIA 111 METRI

         SIA 111 METRI dibināta 2007. gadā un veic ēku un inženiertīklu būvniecību, gaiss/ūdens un zemes siltumsūkņu uzstādīšanu, saules kolektoru sistēmu uzstādīšanu,  ģeotermālo urbumu ierīkošanu, kā arī finansējuma piesaisti energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Kopš 2010.gada novembra SIA „111 METRI” ir oficiālais Somijas siltumsūkņu ražotāja Lampoassa pārstāvis Latvijā, no 2011. gada jūnija – Austrijas saules kolektoru ražotāja „GEO-TEC” pārstāvis Baltijā.
   Uzņēmumam ir sava urbšanas tehnika, projektētāji, projektu vadītāji, ģeologs un speciālisti siltumapgādes un celtniecības jomā. Tas viss spēj nodrošināt klientiem pilnu pakalpojumu klāstu sākot ar projektēšanu un beidzot ar izbūves darbiem. Klientu ieguvums - visus darbus ir veicis viens uzņēmums, kas ietaupa klienta laiku un resursus. 
     Pašreiz uzņēmums aizvien vairāk paplašina savu darbību celtniecības nozarē un realizē vairākus ar celtniecību un energoefektivitāti saistītus projektus. 

SIA 111 METRI līderi

          Uzņēmums 111 METRI laika periodā no 2009.gada augusta līdz 2012.gada janvārim ar saņemto Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas licenču siltumsūkņa kolektora urbumu ierīkošanai skaitu sevi ir pierādījis kā profesionālu līderi Latvijā. Tas ir iespējams pateicoties uzņēmuma augsti kvalificētu speciālistu komandai un tehniskajam nodrošinājumam.
          Valsts Vides dienesta izdotās Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas licences nepieciešamas, lai veiktu ģeotermālos urbšanas darbus siltumsūkņa uzstādīšanai.

Siltumsūķna kolektora izveide - ģeotermālie urbšanas darbi

Katrs, kurš drīzumā saskarsies ar celtniecības vai ģeotermālās urbšanas darbiem, ja vien pats nav celtnieks, pārdzīvo par to kā būs, kā jābūt, meklē paziņas, kam kaut kas līdzīgs ir darīts - mēģina sagatavoties. Lai nedaudz radītu skaidrību par šo jautājumu - kā būs? piedāvājam ieskatu galvenajos darbu procesos.

1. Urbumu vietas dabā tiek atzīmētas saskaņā ar urbuma plānu un izdoto atļauju urbumu veikšanai. Urbumu skaitu un dziļumu aprēķina vadoties pēc katra objekta specifikas un zemes iežu siltumietilpības (W/m).

Atzīmētas urbumu vietas dabā.

Pasīvā māja

Termins pasīvā māja (Passivhaus vācu valodā) attiecas uz stingru, brīvprātīgu, pasīvās mājas standartu izmantošanu energoefektīvās mājās, samazinot cilvēka ietekmi uz vidi un ekosistēmu. Tā rezultātā rodas ultra-zemas enerģijas ēkas, kas patērē maz enerģijas telpu apkurei un dzesēšanai. Līdzīgs standarts, MINERGIE-P tiek izmantots Šveicē. Šis standarts neattiecas tikai uz mājokļiem. Vairākas biroju ēkas, skolas, bērnudārzi un lielveikali arī ir konstruēta tā, lai atbilstu šim standartam. Pasīvās ēkas dizains nav kā dekoratīvs uzlabojums vai arhitektūras papildinājums, bet projektēšanas process, kas tiek integrēts  arhitektūrā. Lai gan pasīvās mājas parasti tiek būvētas jaunas, pasīvās mājas standartus izmanto arī ēku renovācijā.

Pasīvo māju skaits visā pasaulē 2008.gada beigās svārstījās no 15 000 līdz 20 000 ēkām. 2010.gadā Eiropā ēkas, kas bija sertificētas kā pasīvās mājas bija aptuveni  25 000, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tās bija tikai 13 un pāris desmitiem tapšanas stadijā. Lielākā daļa no pasīvajām mājām ir uzceltas Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā.

Video par pasīvās ēkas celtniecību Austrijā 2010. gada ziemas olimpisko spēļu ciematā (angļu val.)