Termins pasīvā māja (Passivhaus vācu valodā) attiecas uz stingru, brīvprātīgu, pasīvās mājas standartu izmantošanu energoefektīvās mājās, samazinot cilvēka ietekmi uz vidi un ekosistēmu. Tā rezultātā rodas ultra-zemas enerģijas ēkas, kas patērē maz enerģijas telpu apkurei un dzesēšanai. Līdzīgs standarts, MINERGIE-P tiek izmantots Šveicē. Šis standarts neattiecas tikai uz mājokļiem. Vairākas biroju ēkas, skolas, bērnudārzi un lielveikali arī ir konstruēta tā, lai atbilstu šim standartam. Pasīvās ēkas dizains nav kā dekoratīvs uzlabojums vai arhitektūras papildinājums, bet projektēšanas process, kas tiek integrēts arhitektūrā. Lai gan pasīvās mājas parasti tiek būvētas jaunas, pasīvās mājas standartus izmanto arī ēku renovācijā.
Pasīvo māju skaits visā pasaulē 2008.gada beigās svārstījās no 15 000 līdz 20 000 ēkām. 2010.gadā Eiropā ēkas, kas bija sertificētas kā pasīvās mājas bija aptuveni 25 000, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tās bija tikai 13 un pāris desmitiem tapšanas stadijā. Lielākā daļa no pasīvajām mājām ir uzceltas Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā.
Video par pasīvās ēkas celtniecību Austrijā 2010. gada ziemas olimpisko spēļu ciematā (angļu val.)