111 METRI

SIA 111 METRI

2012-02-22T06:39:00.000-08:00

SIA 111 METRI dibināta 2007. gadā un veic ēku un inženiertīklu būvniecību, gaiss/ūdens un zemes siltumsūkņu uzstādīšanu, saules kolektoru sistēmu uzstādīšanu, ģeotermālo urbumu ierīkošanu, kā arī finansējuma piesaisti energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Kopš 2010.gada novembra SIA „111 METRI” ir oficiālais Somijas siltumsūkņu ražotāja Lampoassa pārstāvis Latvijā, no 2011. gada jūnija – Austrijas saules kolektoru ražotāja „GEO-TEC” pārstāvis Baltijā.
Uzņēmumam ir sava urbšanas tehnika, projektētāji, projektu vadītāji, ģeologs un speciālisti siltumapgādes un celtniecības jomā. Tas viss spēj nodrošināt klientiem pilnu pakalpojumu klāstu sākot ar projektēšanu un beidzot ar izbūves darbiem. Klientu ieguvums - visus darbus ir veicis viens uzņēmums, kas ietaupa klienta laiku un resursus.
Pašreiz uzņēmums aizvien vairāk paplašina savu darbību celtniecības nozarē un realizē vairākus ar celtniecību un energoefektivitāti saistītus projektus.

111 METRI par videi draudzīgiem risinājumiem

2012-02-22T06:38:00.000-08:00

Tā kā SIA „111 METRI” ir videi draudzīgs uzņēmums, kā arī mēs aktīvi nodarbojamies ar KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instruments) projektu finanšu piesaisti un realizāciju (daudzdzīvokļu, pašvaldību, ražošanas un privātajām ēkām), tad kopš 2012. gada februāra esam kļuvuši par SIA „Vides investīciju fonds” izstrādātā interaktīvā Portāla www.videsrisinajumi.lv biedru. Šis specializētais vides jomas Portāls ietver sevī interaktīvu sistēmu, kas apvieno labākos akadēmiskos risinājumus ar praktiskajām iespējām, lai sekmētu piemērotāko un efektīvāko risinājumu izmantošanu vides projektu realizācijā.

SIA 111 METRI līderi

2012-01-17T02:00:00.000-08:00

Uzņēmums 111 METRI laika periodā no 2009.gada augusta līdz 2012.gada janvārim ar saņemto Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas licenču siltumsūkņa kolektora urbumu ierīkošanai skaitu sevi ir pierādījis kā profesionālu līderi Latvijā. Tas ir iespējams pateicoties uzņēmuma augsti kvalificētu speciālistu komandai un tehniskajam nodrošinājumam.
Valsts Vides dienesta izdotās Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas licences nepieciešamas, lai veiktu ģeotermālos urbšanas darbus siltumsūkņa uzstādīšanai.

Datu avots: Valsts vides dienests

Siltumsūķna kolektora izveide - ģeotermālie urbšanas darbi

2011-12-12T04:15:00.000-08:00

Katrs, kurš drīzumā saskarsies ar celtniecības vai ģeotermālās urbšanas darbiem, ja vien pats nav celtnieks, pārdzīvo par to kā būs, kā jābūt, meklē paziņas, kam kaut kas līdzīgs ir darīts - mēģina sagatavoties. Lai nedaudz radītu skaidrību par šo jautājumu - kā būs? piedāvājam ieskatu galvenajos darbu procesos.

Urbumu vietas dabā tiek atzīmētas saskaņā ar urbuma plānu un izdoto atļauju urbumu veikšanai. Urbumu skaitu un dziļumu aprēķina vadoties pēc katra objekta specifikas un zemes iežu siltumietilpības (W/m).


Atzīmētas urbumu vietas dabā.

2. Ierodas urbšanas tehnika. Tā kā mēs neizmantojam skalošanas metodi, bet urbjam ar gaisu un speciālu āmuru (DTH-Hammer), tad mūsu urbšanas tehnika izskatās citādāk kā tas ir redzēts.


Urbšanas tehnika.

3. Zemē tiek urbts ar divām caurulēm vienlaicīgi. Pirmā - apvalkcaurule, nodrošina, lai urbums nesabrūk, cauru otro ar augstu spiedienu tiek pievadīts gaiss, kas ceļ ārā grunti. Ja tiek urbts zemes slānī, kurš satur ūdeni, tad kopā ar gaisu un grunti, no urbuma pa apvalkcauruli nāk arī ūdens. Ja tiek urbts kādā cietā iezī, piemēram, dolomītā, tad izmantots tiek tikai DTH āmurs, kas darbojas kā pneimatiskais āmurs un nodrošina, salīdzinoši ar skalošanas metodi, lielu urbšanas ātrumu. Apvalkcauruli šajā gadījumā neizmanto.

Urbšanas darbi.

4. Urbumā caur apvalkcauruli tiek ievietota ģeotermlā zonde, kas ir savienotas divas plastamas caurulas (U- veida zonde). Ir dažādi cauruļu veidi un to izmēri, piemēram, 2 U-veida caurules samontētas kopā. Latvijā visbiežāk tiek izmantota viena U-veida zonde ar diametru 40mm. Pēc zondes ievietošanas urbumā, tiek tiek izvilkta apvalkcaurule un urbums aiztamponēts.

U-veida zonde satīta rullī.

4. Kad urbšanas darbi ir beigušies, urbumi tiek savienoti kolektorā, no kura uz siltumsūkni aiziet divas caurules. Viena plūsmas turpgaitai, otra atpakaļgaitai.


Rakšanas darbi urbumu savienošanai.

Kolektora aka montāžas procesā.

5. Pēc rakšanas darbiem turpgaitas/atpakaļgaitas caurules tiek ievadītas ēkā. Pie tām tiek pieslēgts siltumsūknis. Lai izvairītos no dažādu jau uzstādītu iekārtu demotntāžas darbiem un papildus montāžas darbiem, ēkas (jaunbūvei) pamatu izbūves laikā būtu nepieciešams jau paredzēt un izveidot speciālus kanālus dažādu komunikāciju pievilkšanai.

Pieslēguma vieta siltumsūknim.

5. Pēc urbšanas, rakšanas un pieslēguma vietas izveidošanas darbiem, tiek sakārtos būvlaukums un iespēju robežās atjaunots tā sākotnējais izskats.

Pēc darbu pabeigšanas.

Pasīvā māja

2011-12-09T23:30:00.000-08:00

Termins pasīvā māja (Passivhaus vācu valodā) attiecas uz stingru, brīvprātīgu, pasīvās mājas standartu izmantošanu energoefektīvās mājās, samazinot cilvēka ietekmi uz vidi un ekosistēmu. Tā rezultātā rodas ultra-zemas enerģijas ēkas, kas patērē maz enerģijas telpu apkurei un dzesēšanai. Līdzīgs standarts, MINERGIE-P tiek izmantots Šveicē. Šis standarts neattiecas tikai uz mājokļiem. Vairākas biroju ēkas, skolas, bērnudārzi un lielveikali arī ir konstruēta tā, lai atbilstu šim standartam. Pasīvās ēkas dizains nav kā dekoratīvs uzlabojums vai arhitektūras papildinājums, bet projektēšanas process, kas tiek integrēts arhitektūrā. Lai gan pasīvās mājas parasti tiek būvētas jaunas, pasīvās mājas standartus izmanto arī ēku renovācijā.

Pasīvo māju skaits visā pasaulē 2008.gada beigās svārstījās no 15 000 līdz 20 000 ēkām. 2010.gadā Eiropā ēkas, kas bija sertificētas kā pasīvās mājas bija aptuveni 25 000, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tās bija tikai 13 un pāris desmitiem tapšanas stadijā. Lielākā daļa no pasīvajām mājām ir uzceltas Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā.

Video par pasīvās ēkas celtniecību Austrijā 2010. gada ziemas olimpisko spēļu ciematā (angļu val.)

Aizkraukles luterāņu baznīca

2011-12-09T07:54:00.000-08:00

Aizkraukles luterāņu baznīcas apkures un ventilācijas sistēmas rekonstrukcija

Projektarealizācijas laiks: 2011.gada janvāris - septembirs

Īssprojekta apraksts: Rekonstrukcijas rezultātā baznīcā esošā malkas apkure tika nomainīta pret siltumsūkni ar kopējo jaudu 31 kW. Siltumsūkņa darbības nodrošināšanai tika izveidoti 7 urbumi, katrs 60m dziļš. Uzstādīts Somijā ražots siltumsūknis Lampoassa T31. Baznīcā izbūvētas siltās grīdas.

Ieguvums: Patstāvīgas temperatūras nodrošināšana cauru gadu, kas nepieciešama, lai saglabātu valsts kultūras pieminekli.

Iepazīšanās ar siltumsūkņa darbību un programmēšanas iespējām

Siltumsūkņa automātika Lampoassa T31

Vecā apkures krāsns

Baznīcas iekštelpas

Urbšanas darbi Ventspilī

2011-12-09T06:32:00.001-08:00

Urbšanas darbi Ventspilī Zvanu ielā 2

111 METRI Ventspilī ir veikuši ir izpildījuši divus pasūtījumus:

Objekts Zvanu ielā 2, 5 urbumi, katrs 60m
Objekts Pāvila ielā 13a, 4 urbumi, katrs 70m

Skatīt atrašanās vietu kartē

Pārskats par veiktajiem urbumiem

2011-12-07T07:45:00.001-08:00

*Adrese*	*Urbumu skaits*	*Dziļums, m*
Jēkabpils, Brīvības iela 70B	4	62
Engures novads, Engures pagasts, nekustamais īpašums “Dainas”	5	60
Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts, Mežciems, Viršu iela 30	4	60
Mārupes novads, Mārupe, Ābelīšu iela	4	50
Rēzekne, Smilšu iela 14	7	50
Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, "Tiskādu sanatorijas internātskola"	84	50
Daugavpils novads, Skrudalienas pagasts, “Mācību bāze “Ilgas””	22	60
Rīga, Raicenes iela 23	3	70
Rencēnu iela 1A, Rīga	14	60
Rēzeknes novads, Silmalas pagasts, "Tiskādu vidusskola"	36	80
Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts, "Aizkraukles luterāņu baznīca"	7	60
Bauskas novads, Ceraukstes pagasts, "Ozolnieki"	6	70
Ķekavas novads, Ķekava	20	60
Nīcas novads, Otaņķu pag.	26	70
Nīcas novads, Otaņķu pag.	22	70
Limbažu raj., Salacgrīva, Rīgas iela 10a un 16	11	100
Vecumnieku nov., Skaistkalnes pag., Skaistkalne	17	60
Ādažu novads	5	60
Ventspils, Zvana iela 2	5	60
Rīga, Nīcgales iela 41 a	3	70
Rīgas raj., Ķekavas pag.	3	70
Rīgas raj., Carnikavas nov., Garciems, Delfīnu iela 25	3	80
Rīgas raj., Ķekavas pag., Katlakalns, Sidrabu iela 5	3	60
Ventspils, Pāvila iela 13a	4	70
Rīga, Gulbju iela 31	4	55
Rīga, Dārziņu 25. līnija 1	2	60
Jūrmala, Dārzu iela 77	4	50

VAS "Latvijas valsts ceļi"

2011-12-07T07:43:00.000-08:00

Pasūtītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļi”

Projekta uzsākšanas laiks: 15.02.2011.

Projekta kopējās izmaksas: 457 000 Ls

Īss projekta apraksts: Laboratorijas ēkas apkures sistēmas rekonstrukcija, kuras ietvaros plānots izbūvēt 14 ģeotermālie urbumus 60 m dziļumā un uzstādīt somu Lampoassa T60 siltumsūkni.

Papildus tiek veikti arī laboratorijas ēkas paplašināšanas celtniecības darbi atbilstoši augstas energoefektivitātes standartiem.

Celtniecības darbi 07.09.2011.

Lampoassa T60 siltumsūkņa piegāde

Fasāde 13.12.2011.

Lampoassa T60 siltumsūknis un akumulācijas tvertne pirms montāžas

Lampoassa T60 siltumsūknis un akumulācijas tvertne pēc montāžas

Pabeigti celtniecības darbi 27.01.2012.

Tiskādu speciālā internātpamatskola

2011-12-07T07:33:00.000-08:00

Pasūtītājs: Tiskādu speciālā internātpamatskola

Projekta realizēšanas laiks: 2011.gada aprīlis - decembris

Projekta kopējās izmaksas: 235 128 Ls

Īss projekta apraksts: Tiskādu speciālās internātpamatskolas ēkas apkures sistēmas rekonstrukcija, kuras ietvaros plānots izbūvēt 84 ģeotermālie urbumus 50 m dziļumā un uzstādīt siltumsūkņa sistēmu ar kopējo jaudu 324 kW (četri Lampoassa T80 siltumsūkņi). Pēc projekta realizācijas tiek saglabāta iespēja avārijas gadījumā lietot arī esošos ogļu apkures katlus.
Ēku raksturojums: Ēkas nodotas ekspluatācijā 1960.gadā, kopējā apsildāmā platība 4677 kvm.

Iepriekšējā apkures katlu telpa.

Pēdējais cietais kurināmais - ogles

Šajā telpā tiks izvietoti Lampoassa siltumsūkņi

Zem sporta laukuma atrodas urbumi, kas nodrošina siltumsūkņu darbu

Katlu telpa montāžas laikā.